Kitabı oku: «Informācijas loģiskās vērtības», sayfa 3

Darbības, darbs jēgu Esamībā iegūst- ja tās no pagaidu resursu izkārtojuma, it kā haotiskām (rekombinācija) darbībām noformē ciklisku darbību resursu sistēmu. Ir cikliski atkārtojošies notikumi (evolūcijas spirāles, revolūcijas, reformas, pārvērtības, ideju vadības maiņas) resursu spēku rekombinācijā, uz pagaidu pozīcijām, lai no tām noformētu sistēmu uz citiem noformējušiem iespējamiem savstarpēju darbību algoritmiem. Loģiskās versijas dot spriest informācijas analīzē neizbēgami balstoties uz esamības esošiem —eksistējušiem funkcionējošiem moduļiem/failiem/datu bāzēm, liek hipotētiski pieņemt duālas, dialektikas loģikas formātu un tā ietvaros kontekstā modulēt, citas iespējamas versijas, loģiski citas pretēju bāzes vērtību versijas-loģiskā vērtību maiņa kombinācijās priekš sistēmām.

Iegūtiem —kopētiem un saglabātiem datiem par notikumiem bioloģiskās matērijas un enerģijas mijiedarbības notikušiem notikumiem, vai balstoties uz iegūtām zināšanām objektīvām likumsakarībām, var plānot, paredzēt notikuma notikšu- vai/un zinot notikuma rezultātus var izskaitļot to vērtības, notikumu darbību rezultātu veidošanā izmantojot atrodot darbību algoritmu. Informāciju nokopētu informācijas nesējā, ar to var jau veikt manipulāciju darbības. Subjektīvam spriedumam sistēmās ir objektīvs formāta pieprasījums lai nodrošinātu objektīvo pozīciju ar subjektīvi modulētām kombinētām vērtībām priekš sociāla statusa, kur subjektīvais status dot kontrolēt, ietekmēt objektīvo resursu plūsmu, aizvietojamību/ pieejamību to vajadzīgu pieprasījuma organizēšanu. Subjektīvi akcentēti modelēta, realizēta informācijas loģiskā vadības vērtības produktā, kļūst zināma informatīvi un vizuāli atpazīstama vērtība simbolos (vārdi, termini/jēdzieni/logotipi/aplikācijas/visu veidu grafiskie un citu veidu simboli) piešķir konkurences cīņās ieņemto leģitimitātes aprites statusu, kuri kļūst par ideju spēka nesēju-ideoloģijas simbola identitātei, un dot kontrolēt objektīvo sistēmas resursus ar noteikumiem, likumiem, tradīcijām, pieņēmumu argumentiem. Viens no iemesliem ideoloģijas pret balansam ir tās nesējus atsevišķas personības EGO pretenzijas iegūt ievērību/svaru/atpazīstamību sistēmā ar dažādām radikālām idejām, ar vērtību sagriezt virpuli ideoloģijas laukos, kura aktivizē pretrunas sabiedrība, vai/un citās sistēmās. Bāzes princips-jebkuri pārspīlējumu izjauc sistēmas balansu, izņemot- tad, kad tas ir nepieciešams priekš evolūcijas-reāli balanss sistēmā, reāli vairs neeksistē-pretrunas nospiež/apspiež.

Loģikas dinamika

Esamībā autentiski atkārtot bijušu notikumu nav iespējams (vienīgi tehnoloģiskajā ražošanā, bet arī te ir no katras darbības notikušas exa/ato līmeņos (nodilums/deformācija/laiks/pozīciju potenciāls) izmaiņas, to nedot notikušu notikumu dinamikas iegūto vērtību summas pozīciju potenciāls, un to inerce, šis dinamikas bāzes apstāklis koriģē uz jaunām tendencēm/iespējām/pretenzijām, palidinātās jēgas procesa vadlīnijās. Eksplozijas nepārtrauktā dinamikas stāvoklī notiek neizbēgamas pārvērtības Esamības nepārtrauktā dinamikas plūsmā, līdz ar to loģiskā analīze balstoties uz bijušu pieredzi papildus reālajiem notikumiem summējas, vēl citi notikušu izmaiņu faktori un nosacījumi, iespējas, kurus nosaka jauni veidotās pozīciju vērtības un jauno vērtību vīzijas, kuras nodrošina pavadošās izmaiņas laika telpas jauni veidotājos resursu izkārtojumos.

Loģiskajās darbībās var kopēt/atdarināt/atkārtot/ņemt par piemēru/līdzināties notikušiem notikumiem, bet to vērtējums nedaudz vai/un kardināli mainās, ko nodrošina bijušo notikumu dalībnieku neizbēgami izveidojušās duālas pozīcijas, no to pieredzes, negatīvas/pozitīvas, atšķirīgi apzināti konkretizēti pretenziju-secinājumi. Uz notikumu bāzes tapušās vērtējuma pretenzijas ir ar mijiedarbībās potenciālu kuras nes mijiedarbību pārmaiņas esošās sistēmās-relatīvā Dialektika -Esamības realitātes uzbūve, bet ne abstraktās teorijās.

Loģiskā Dialektika Esamības uzbūves darbību esības bāzes algoritms. Divu vai/un vairāku, dažādu vērtību mijiedarbību darbībās notiek sistēmu formēšanās-pozīcijas /opozīcijas/star pozīcijas/dispozīcijas formēšanās. Tā kā pozīcija un /vai opozīcija ir viena dialektiskā procesa rezultāts, pēc būtības tās ir savstarpēji vienotās sistēmas no vienotām laika telpas vērtībām tapušas, tikai dažādiem to vērtējumiem un pretenzijām, un ietekmes iespējām. Dialektikas attīstības procesi notiek gredzenos pa spirāli-ēras/formācijas/ideoloģijas/iekārtas. Pozīcija un opozīcija cīnās savstarpējās konkurences cīņās par sistēmas vadību, un ietekmi. Bāzes likums -lai opozīcija iegūtu savu ideoloģisko identitāti, tai ir jānoformē pretējas vismaz abstrakti vērtības, lai iegūtu savu atpazīstamības identitāti un varētu to dalībniekus atpazīt informatīvi – kādas vērtības/pseido vērtības/ANTI vērtības tos vieno kopīgai reālai vai/un abstraktai identitātei. Pozīcija kontrolē /vada resursus, bet opozīcija ceļā uz to, izmēģinot /meklējot iedarbīgus instrumentus pret pozīciju, līdz tie tiek apzināti procesu instruments efekti priekš sistēmas vadības maiņas. Katra pozīcijas kļūda ir tēmējuma mērķis opozīcijai. Notikumos pozīcijas maiņa, kad opozīcija ieņem pozīciju bijušai pozīcijai nevar pieņemt bijušās opozīcijas vērtības, tai jāmeklē jaunas kombinācijas vērtības —turpinās informācijas attīstības-evolūcijas spirālveidīgais ceļš. Ja sistēmā faktiski,,opozīcija» (apmierina esošā sistēmas būtība un iespējas) ir tikai abstrakta, bet reāli nesoša tās pašas pozīcijas vērtības, tad pārvērtības nenotiek strauji, bet savstarpējās cīņās top cita tipa motivācija cīņai par varas statusu posteņiem.

Lai ieplānotu loģiskās darbības, tiek savākta adekvāta iespējams bijuša līdzvērtīga notikuma informācija, un noskaidroti cēloņi resursu svārstībām, un kādas izmaiņas tā funkciju darbībās var notikt, pret tā izveidoto funkciju (definētu iespējamu darbību) jēgu sistēmā. Iejaukšanās /cita neplānota mijiedarbība resursa funkcijās izraisa problēmu (avārijas) situācijas, kuru novēršanai/korekcijai var un tiek izmantotas iejaukšanās notikušā situācijā saskaņotas darbības.

Loģisko secinājumu kvalitāti nosaka iegūtās informācijas, datu autentiskuma vērtības kvalitāte, un izveidotā notikuma dalībnieku /vērtētāju /spriedēju subjektīvā pozīcija, kura veido loģisko kopsaucēju, kurš ir atkarīgs no subjektīvām pretenziju motivācijām, pret to, vai citu resursu izmantošanu, vai neizmantošanu-darbību definēšanu sistemātiskā programmas plānā un loģistikas izpildē.

Loģikas plūsmas procesos notiek relatīvo notikumu sistēmas vērtību kombināciju apzināšana, izziņa soļos (informācijas savākšana/apkopošana), konstruktīvos un definētos, zināmos darbību algoritmos, kuri spēj nodrošināt to saprotamu loģiski prognozējamu adekvātu darbību rezultātus. Loģiskā procesā noformējas, vai formējas zināmo un nezināmo vērtību noformēti notikumi, kā arī notikumu blakus procesi, kā arī paralēli tieši nesaistīti, vai pagaidu citu sistēmu pieslēgušu procesi, un to procesu produktu/starp produktu vērtības, un saistītie piemaisījumi, kuri izmaina vai papildina jēgas īpašības, izmaina vai neizmaina tendences.

Loģiskos procesos katrā soļu etapa darbībās iegūst rezultātus, vai starp rezultātus/ atziņas, vai gatavu iznākumu-notikumu darbību rezultāta summu, uz kura tālāk var formēt citu loģiskās ķēdes spriedumus, ierosināt citus papildus, vai turpināt esošos pamat procesus. Loģiskais process ir ierosināts un noticis kā vajadzīgs, derīgs (VAI/UN) ne vajadzīgs, nederīgs kaitīgs dotajā laika vienībā, vai nevēlams pēc būtības, vai novirzāms citā loģiskā ķēdē citai loģiskai jēgai.

Loģiskais process var būt negatīvs-ne loģisks (nepareiza adekvātā domāšana, cita slēpta motivācija/stratēģija),bez mērķtiecīgas faktu konstatācijas, kā abstraktu secinājumu sakopojums, iespējamu pieņēmumu nesējs, bez iespējas objektīva iznākuma prognozes, analīzes secinājumiem iegūstot vispārinājumu saraustītas/nesavienojamas loģikas formātu.

Loģiskā jēgas procesam ir /vai nav derīguma termiņš priekš aktuālo notikuma procesa, vai to etapiem, vai priekš resursa apguves. Loģiskie secinājumi ir derīgi, vai citreiz iespējams būs noderīgi, citu loģisku notikumu formēšanai. Loģiska procesā var iegūt atzinumus, iespējamām likumsakarībām kuras iespējams notiks citos ierosinātu faktoru apstākļos. Negatīva loģiskā pieredze ir informatīvais materiāls citu darbību veikšanai/neveikšanai -citā uzlabotu piemērotu loģikas instrumentu izmantošanā- citā noformētā sistēmā.

Loģiskais process ir vērtīgs priekš (VAI/NE/UN/JA) pret kādu relatīvo vērtību, kurai ir pamatoti konstruēta loģiskā vadlīnija, ja ir vadlīnijai-līnijas/sistēmu koordinātes, tad ir sistēmas aprises un vērtību iespējama aprites saišu tapšana. Katram notikumam ir būtiska, vai nebūtiska ietekme uz loģiskajiem mērķa vadītiem soļiem-darbībām vai/un- bez darbībām. Faktiski katru loģisko darbību veic un vada informācijas nesējs sistēmā -kuru vada cita līmeņu loģikas vadītāji-visi informācijas nesēji ir procesu tieši/netieši vadītāji neatkarīgi no deklarētā statusa.

Izvēloties un/vai mainot relatīvos argumentus notikuma vērtēšanai, mainās relatīvā (mainīgā) pozīcija un vērtējuma attieksme/konteksts, par/ vai pret notikumu, manipulācijas ar izvēlētajiem selektīvajiem argumentiem-tas bija domāts tā, bet ne tā kā saprasts-cita konteksta iepītās versijas vadības maiņa. Argumenta paskaidrojuma nozīme mainās atkarība no sistēmas pieprasījuma/ lai izvairītos to konflikta /vai ierosinātu konfliktu. Izmainot/samainot/nomainot aktīvo izmantoto relatīvo vērtību pret/ vai ar kuru tiek vērtēta cita relatīvā vērtība, tad atbilstoši mainās secinājumi/spriedumi —katra izvēlētās relatīvās vērtības darbība un izmantotā tai atbilstošā algoritmā dot citu vērtību īpašību mijiedarbību rezultātu summu/kontekstu un tās jēgu.

Loģiski pamatotā informācija savu iedarbības/mijiedarbības potenciālu iegūst paātrinātājos informācijas nesējos, apziņas un tehnoloģiskajos aktualizēta cirkulācijā ar katalizatoriem-motivāciju (emocionālu motivētu reakciju) – kontekstu/vīzijas papildinājuma ierosmi priekš viedokļa un secinājumiem vai pretargumentiem pret to. Ir loģiskās dinamikas likumsakarība, pārsātināta /bagātināta aktuālajā apritē dominējoša informācija, iegūst inerci/nogurumu jo pieprasa pastiprinātu enerģiju iegūtai/esošai dinamikai, notiek-dabisks nogurums/izlādes pretreakcija tās aktualizēšanai, un informācijas nesēju apziņas dabisks nogurums, intereses un uzmanības noturēšanā-negatīvu nomācošu/apspiestu (nav iztēles viedokļiem) emociju cirkulācijas noguruma pretreakcija.

Loģikas relatīvais process.

Kas ir īstenība-viss kas eksistē/eksistēja iespējamā īstenība, to ko var izveidot uz dabas un informācijas zināšanu objektīvajiem likumiem/abstraktā īstenība, kura var kombinēt virtuāli, bet reāli tā nedarbosies, tikai tās daži elementi atsevišķā atdalītā/autonomā sistēmā. Īstenība ir notikušais/esošais un iespējamais. Katru loģisko vērtību var un tiek novērtēta ar citu/citām relatīvām loģiskām vērtībām kuras veido- vērtību relatīvo summu.

Ir bāzes informācijas konstantās vērtības/procesu vadības informācijas loģiskās vērtības/mainīgās palīg vērtības/iegūtās tīrās vērtības/piemaisījumu informācijas vērtības.

Lai risinātu problēmu tā ir jādefinē un jāapzina tās risinājuma dažādas versijas/scenāriji kuri formējas analīzes procesā. Katrai problēmai ir tās adekvātais loģiskais risinājuma loģiskais ceļš, lai panāktu pilnīgu vai tās daļēju risinājumu, vai to atliktu, kad noformēsies vajadzīgie nosacījumi/faktori.

Lai iegūtu/noformētu vajadzīgo loģiskās informācijas vērtību ir nepieciešams iegūts/esošs informācijas sagatavju izejmateriāls, kurš tālāk tiek apstrādāts/kombinēts noteikta formāta loģiskajos algoritmos kuri piešķir informācijai tās konstruētās īpašības priekš izplatīšanas-, mērķim vai autonomas izlietošanas. Informācijas kombinēšana ir sava veida puzle/vitrāža kur manipulācijās ar informāciju tiek salikts informācijas zīmju izvietojuma zīmējums. Informācija tiek selektīvi -mērķtiecīgi savākta/nolasīta/izlasīta/iegūta un uzskārta datu bāzēs-priekš dažādiem mērķiem, dažādos jēgas izmantošanas scenārijos.

Loģiskais process- relatīvajos vērtībai izvēlēta/atlasīta derīga/saderīga loģiskā prizma priekš loģisko dzirnavu informācijas apstrādes tehnoloģijas. Loģiskās prizmas modulis ir metodes instruments priekš izvēlētās pozīcijas vadlīnijas un vērtējuma, novērtējuma, procesam iegūstamais vēlamais/prognozētais loģiskais izstrādes/apstrādes produktam. Loģiskais process-izvēlēto relatīvo vērtību to relatīvās saderības/atbilstības darbības definētu mērķu vai situācijas risināšana.

Izvēloties loģiskā procesā zināmu vai/un vēl nezināmu objektīvu un subjektīvu faktoru dēļ izmantotas, ai neizmantotas relatīvo loģisko vadlīniju vērtības, notiek progresa vai regresa, vai stagnācijas process. Katra izvēlēta procesa vadlīnija tālākos soļos papildina /veido /formē procesu, atbilstoši to īpašību saderībai, loģiskām vērtību iespēju saitēm un dinamikas noturībai. Procesu attīstība ir atkarīga no jauni veidotājiem attīstības moduļiem, vai jau aprobētiem /bijušiem/esošiem apritē. Procesa kvalitāte notiek progresīvi, vai stagnācijā ar regresa tendencēm. Procesa vērtības summējas, atbilstoši iespējamai pieprasījuma kontrolei, kurš formē loģiskās jēgas pieprasījumu.

Lai notiktu loģisks process (sistēmai loģisko darbību plāna izstrāde) ir nepieciešams apzināts un definēts/ pieņemts sistēmas jēgas vērtības kopsaucējs-jēgas (izmantošanas/pielietojuma vērtība) kopsaucējs/darbību iespējamais algoritms. Tālākos loģiskajos procesos, pēc pretenziju apzināšanas iespējām noformējas citi saistītie struktūru jēgas kopsaucēji —ilgstošie vai pagaidu vērtību/sistēmas komplektācijas iegūšanas motivācijas loģiskie kopsaucēji.

Resursu nodrošinājums priekš loģiskās sistēmas ir /vai var būt-ideoloģisks/progresīvi loģisks/vīziju/situāciju pieprasījums/nišas pieprasījums/progresa/loģiskās loģistikas ķēdes posma pieprasījums/abstrakto pretenziju/konkurences/stabilizācijas pieprasījums/modes/tehnoloģiskais/finanšu/kultūras/politiskais.

Resursu aprite-sistēmas vērtības pieprasījums priekš citu sistēmas vērtību darbībām/citas sistēmas resursu komplektācijās. Resursu jēgas aprite resursa aktuālā/operatīvā jēga, ir tā esamība/pieejamība noteiktā laikā, kad ir notikuma pieprasījums/vajadzība pēc tā loģisko darbību veikšanai problēmas/uzdevumu atrisināšanai.

Iegūstot sistēmas notikumu rezultātus (realitātes vadības notikumu pieredze) citi tās vērotāji vai nākošie dalībnieki iegūst praktisku darbību algoritmus-kur /ar ko, kāpēc darbības tiek veiktas kādās sistēmās un laika vienībās/posmos. Jebkurš notikums tie plānveidīgi vadīts ar informācijas/datu loģistiku-resursu piesaiste un to darbību uzdevumi salāgoti/sinhronizēti/saskaņoti atskaites izpildes posmu laikā kopējā limita laikā-mijiedarbībām plānotajā laikā lai notiktu saskaņoti plānoti notikumi. Loģistikas darbībām ir būtisks visas sistēmas darba rezultātu kontrole/situāciju kontrole.

Lai iegūtu pret vērstu opozīciju/oponentu vērtību, ir jāzina to pozīcijas vērtības, lai formētu analogi adekvātas mijiedarbības iespēju procesu moduļus resursu cīņās-loģiskais resursu formēšanas algoritms. Zinot pretinieku resursu izmantošanas algoritmu var modulēt citu efektīvāku metodiku izmantošanu-loģistikā/propagandas tēla/optimizācijā/vērtību kāpināšanā.

Primāri loģiskie argumenta pamatojumi ir/ vai var būt netieši-emocionāli/pragmātiski/konstruktīvi/šaubu/noteiktības/nenoteiktības/skaidras vai neskaidras nākotnes vīzijas, kur bāzējoties uz vēlāk konkretizētiem resursu piesaistes iespējām. Loģiskais process stabilizējas citos objektīvu faktu pamatojumos-vadlīnijas formēšanās nosacījums.

Zinot /izzinot objektīvos Esamības algoritmus darbībām ar resursiem sistēmās un to funkciju algoritmus, var prognozēt sistēmas attīstību un sabrukšanu, kādā no destabilizācijas etapiem, pie nosacījumu /faktoru maiņas sistēmas vērtību aprites loģistikā, vai balansa //līdzsvara nodrošinājumā -resursu pietiekamības aprites trūkums/traucējumi, vai/un asinhrona sistēmas darbības pēc destruktīvās loģiskās būtības, vai neadekvātas informācijas dominante ar tā akcenta pieņemtu vērtējumu.

Esamības sabiedrības/civilizācijas sistēmas veido to dalībnieki —apziņas informācija programmu vērtību nesēji, bāze sistēmu likumu formētos procesos. Sistēmu topošiem līderiem /līderos tiek projicētas situāciju reālas vērtības/pretenzijas, kur sabiedrība caur līderiem grib realizēt-līderis abstraktā tēla vīzijas vērtību prasības realizāciju realitātei. Likteni nosaka reālie neizbēgamie procesi noteiktu vērtību/tradīciju -kopēšana/pieredzes diktēti. Reāli sabiedrība ir loģisko vērtību nesēja-vērtību prioritātes un procesa veids to realizācijām.

Vērtības dalās-primārās dabas modulis (instinkti) un to realizācija attiecīgā iespēju formātā, vai transformētā formātā un otrs mainīgais nestabilais abstraktais attīstību civilizētais modulētais modulis, modulētas vērtības iegūtas uz negatīvu/pozitīvu pieredzi kuras ir pretēji vērstas vērtības pret negatīvās pieredzes iegūtām vērtībām (smagās cīņās),kur tiek izveidota trešā vērtību sistēma, kura pretēji vai neitrāli vērsta pret abu bijušo negatīvo notikumu vērtībām- uz abu sistēmu vērtībām tapušas citas citu vērtību sistēma- dialektikas procesa rezultāts ir neizbēgams produkts-vērtību īpašību modernizācija. Sistēmas vērtības darbojas lai kādas tās būtu bāzes loģikas algoritmu ietvaros ja tām ir loģiskās saites

Harmonijas dinamika

Loģisko sistēmu Harmonija-Esamības primārās bāzes pagaidu stāvoklis pirmajos tapšanas mirkļos -enerģijas pozīcijas potenciāls-absolūti ideāla sinhrona sistēma, primārās substances fundamentālais jēgas stāvoklis-starta inflācijas eksplozijai. Loģiski esamības starta sākuma izspolē sistēma bija iespējams primāro pilnīgi identisku NE- telpā-visur-nekur elementu koncentrācija. Attīstībai izejas-Strata-izspolēs pozīcija, kurai vienlaicīgi satur loģisko pārvērtību potenciālu, un to tālāku transformāciju loģiskās jēgas procesos- sistēmās. Evolūcijas/attīstības primāras substances likumu kombinācijās tiek iegūta sistēmu jēga subjektīvā izpildījumā objektīvo likumu procesu ietvaros. Realizācijas jēgas attīstība pārvērtībās notiek sistēmās nepārtrauktā dinamikā-progresā vai /un regresā, pārvērtības caur izvēlētām selektīvi pieejamām derīgām/saderīgām vērtībām. Harmonijas postītāja ir pārspīlējumi/nekopotence/ne adekvātums/haoss/ nenoteiktība/ļaunums/negatīvisms, kuri destabilizē sistēmas to sabalansētās sinhronizētās adekvātās nu jau dažādu potenciālu sistēmu vērtību asinhronās vērtības, sinhronas jēgas sistēmās. Starta primāro substances sinhrono harmoniju nomaina asinhrono vērtību potenciālu kombinācijas, bet atkal sinhronizētas sistēmas savstarpēji atkarīgā relatīvā eksistences jēgā. Relativitātes esamību dot atšķirīgi pozīciju potenciālu eksistence realitātē, kuru īpašību stāvoklis nes un noformē relativitātes esamības dinamikas likumu. Pēc definīcijas -ideāla harmonija ir pretrunīgu/dažādu pozīciju vērtību neesamība visā un ar to saistītās sistēmās.

Simetrijā ir primārā Esamības Starta bāze-nemainīgā bāze pirmais rašanās stāvoklis, bet asimetrija -simetrijas sinhronās izjauktās (eksplozija/inflācija) kombinācijās asimetrijā-mainīgās kombinētās vērtībā procesu dinamikā. No simetrijas uz- NE simetrijas sistēmas elementu kombināciju -tēmas jēgas neizbēgams formēšanas argumentācijas process. Simetrija -nesimetriskās sistēmas sastāvdaļa (simetrijas dinamikas rekombinācijas stāvoklis) cenšas evolūcijās procesā organizēt nosacītu simetriju sistēmā, bet tas ir nepiespējami, var līdz tikai nepilnīgai, ne ideālai simetrijai-simetrijas ilūzijai. Ir citas pakāpes loģisko vērtību simetrija. Esamībā var virzīties pretī simetrijas stāvoklim reāli un abstrakti, bet to nekad nevar sasniegt, gluži kā gaismas ātrumu, vai pretēji gaismas ātruma miera stāvokli pirms Esamības eksplozijas-saistītā neiespējamības bijusī vēsturiskā būtība. Iespējama tikai ne simetrijas sistēmu sinhronizācija procesos, un to summu, sistēmas vērtības atvasinātā,,simetrija», pozīciju, pretenziju nosacīta simetrija. Starta Esamības notikums Ideāla simetrija tālāk notikumi rekombinācijā-ne simetrijā-simetrijas kontroles spēku ietekmē, ne simetrija cenšas kļūt simetriska, kaut cik tuvināties ar NE- simetrijas potenciāliem.

Bāzes simetrijas enerģijas kontrole atkarīga kādos pozīciju stāvokļos atrodas ne simetrijas potenciāli to dinamika. Antagonismus agresīvus pretrunīgus pozīciju potenciālus sašķeļ un samazina ļaunu vērtību sistēmu-labais uzvar ļauno. Vēsturiskos hronoloģijas notikumos atgriezties nevar pat hipotētiski pat pie totālas deflācijas var tikai aktivizēt kādu vērtību, bet ne visu notikumu analogu sistēmu-pagātnes pilnīga kopija nav iespējama. Ideālā simetrijā nav dažādības, būtu monotona tikai viena pozīcija, viena kustība Esamībā, ar vienīgo pamat bāzes vērtību sistēmu, nav ar ko salīdzināt-pat hipotētiski fantāzijās nav ar ko salīdzināt, un nav kam salīdzināt. Esamības dinamikas eksistenci nodrošina Ne simetrijas bāzes mijiedarbības.

Tiekšanās pēc pilnīga ideāla noved pie papilējumiem un novirze no adekvātas būtības, kur dominējošas pretenzijas disonansē ar reālo pretenziju pieprasījumu. Inercē bremzē, bet pārspīlējumi ar lielu potenciālu grauj sistēmas funkcijas. Pārspīlēts ideālisms ir sinonīms neiespējamībai, bet pārspīlēts materiālisms ir barjera harmonijas neiespējamībai.

Esamības tapšanas sākuma mirkļos viss, visur bija pilnīga vienādu vērtību simetrija, enerģijas lādiņu pozīciju/ potenciālu un to dinamika sabalansēta/līdzsvars, sinhrona statiska,,dinamika’’-gandrīz iespējami pilnīgs ideāls. Esamības stāvokļa harmonija ideāla Esības harmonija. Vienas pozīcijas/potenciāla vērtības informācija, nav pretrunu, nav citu sistēmu mijiedarbības, nav pretdarbības un to notikumu negatīvu seku, citu dažādu pozīciju/potenciālu kombināciju rezultātu.

Harmoniskas informācijas apmaiņa /piesaiste plūsmai, ir dažādi informācijas vērtību pozīcijas /lādiņi, bet informācijas apstrādes kopējā laukā ir pozitīva nesošā enerģija, kura sakārto pretrunas loģiskā sistēmā ar tās loģisko dažādu pakāpju harmonizāciju. Tapušo resursu izmantošanas iespēju pielietojums ir Ideja un tās realizācija ar izvēlēto loģiku —saprātu/zināšanām/loģistiku /ideju/ideoloģiju/politiku/Ētiku/Citu Ētiku. Ideja —izvēlēto/apzināto resursu ieslēgšana esošā vai/un topošā komplicētā sistēmā, ar vienreizēju apriti, vai ciklu ciklisku apriti, citu vērtību ieguvei, vai/un sistēmas Esamībai/funkcijām. Ideja —resursu izmantošana- ieslēgšana sistēmā, notikumu atkarības veidošana darbībām priekš uzdevumu rezultāta /mērķa. Ideja-gribas-motivācijas sinhronizācija loģiskās darbībās priekš mērķa. Ideja-informācijas/datu apstrādes plāna/darbību produkts materiālo resursu kombināciju izveidei, ar to/tās pielietojumu, izmantojamām īpašībām priekš citas sistēmas/sistēmām resursu apritei, bagātināšanai.

Relatīvā harmonija bāze būtu- pretenziju realizācija (VAI/UN /JA/NE),to maiņa/izmaiņa- reāli (VAI/UN) abstrakti. akcentu loģiskā harmonijā/relatīvi potenciālu pozīciju loģiskā harmonija/abstraktā /fantāziju harmonija/objektīva ar resursiem uz intelekta zināšanām sistēmās veidotā harmonija/pieņēmumu iztēles loģiskā harmonija/bioķīmiskā momentu harmonija/mūsdienu tehnoloģiju virtuālā ar definētiem algoritmiem (atzīšanas savstarpējie noteikumi (laiki)) un pragmatisma/konstruktīvā sistēmu elementiem /atzinība un citu piesaisti un līdzvērtīguma atzīšanu /summas harmonija.

Harmonijas loģiskam izpildījumam ir dažādi līmeņu iespējamie notikumu summas stāvokļi-iespējamais algoritms loģiskai harmonijai- iespējas-pretenzijas-panākumiem sistēmās, bez loģiskām eksistējošām apritē dominējošām/akcentētām pretrunām. Katram harmonijas stāvokļa mirklim ir savs tā tapšanas ceļš un metodes kuru nodrošina faktoru kopa. Viens no ceļiem uz harmoniju ir loģiskā emociju intuīcija. Katrs savā dzīves laikā noiet ceļus uz harmonijas un savas identitātes meklējumos, kur iegūtā pieredze kļūst par iegūtās jēgas piepildījuma saturu-atmiņas, personīgā vēsture ir personības EGO realizācija.

Harmonijas vērtības loģika eksistē visos procesu notikumos, bet vai tā konkrētajā mirklī darbojas un pārņem vadību/dominanti, vai tā ir bloķēta, tas ir atkarīgs no daudziem citas loģikas loģiskajiem faktoriem. Notikumu ievirze harmoniskā gultnē dot pretrunu izlādi/sinhronizāciju, faktiski empātija-harmonija ir jēgas nodrošinātāja, jo dabiskais harmonijas pieprasījums ir- visa, visur, visiem sākuma pamats, tapšanas primārais atmiņas stāvoklis, pirmās starta tīrās enerģijas sākuma Esamības,,EGO» identitāte, empātija abstrakta informatīva piesliekšanās esamības uzbūves bāzes starta konstantai jēgai-emocionālam pacilātam stāvoklim-viss-visur ir sakārtots pareizi un ir pilnīga kārtība mierīgā pulsācijas vienotā nesošā frekvencē.

Pēc notikušiem pārvērtību procesiem, enerģija vairs nevar atriesties starta /sākuma izejas stāvolī (notikuši pārvērtību procesi), bet tikai jau ar esošajām notikušajām mijiedarbību pārvērtībām ar esošiem pozīciju potenciāliem sinhronizēties nosacīti sistēmās. Tuvināties/iegūt bijušo ideālu pilnīgu/daļēju harmoniju var jau tikai abstraktā formātā, kas ir iespējams un notiek mākslas pasaulē —simulētā/cita mantotā transformāciju harmonija realitātes laika mirkļos. Esamības harmonijas kopības matērijas/enerģijas/sistēmu vienotā emocionāla plūsma-empātija (emociju saslēgšanās ar vienotu atslēgu) -jēgas būtības augstākā virsotne, bet realitātes sistēmu sinhronizācijas izpildījumā-dažādu vērtību sistēmu saplūšana viena vienota ritma darbībās-viena nesošās enerģijas frekvence visai informācijai un tās loģikai.

Loģiskais ceļš iet cauri sistēmu pretrunām ar disharmoniju, atpakaļ (spēka disharmonijas potenciāli sabrūk) virzienā uz savstarpējo miera sinhroni vienoto pulsācijas ritmu-sakārtotu idejās /darbībās harmoniju. Harmonija savā dinamikā ir trausla kuru viegli izārda disharmonijas informācijas nesēji ar saviem uzlādētajiem negatīvajiem potenciāliem.

Primāri harmonija dinamikā noformējas dažādos resursa pozīciju izkārtojuma potenciālos, kur mijiedarbību diktē pamat spēku summa kura nosaka sistēmas uzbūvi.

Duālās Dialektikas procesos-Harmonijas transformācija pretējos notikumos disharmonijā —polarizācijas procesā, vienā no procesa etapiem pretrunu tapšanā diktē spēku pārsātinātas/dominējošas vērtību reakcija. Sistēmas sastāv no harmonijas un disharmonijas satura moduļiem, kuru dominanti nosaka vadlīnijas konteksti/uzstādījumi /veselais saprāts to kombināciju attīstības stadiju etapi. Esamība attīstās no vienkāršām kombinācijām uz sarežģītām komplicētām, kur jau ir tapis dažādu pretenziju realizācijas pieprasījums-pretrunu formētājs un risinātājs.

Esamības attīstības evolūcija harmonija-disharmonija /duālās vērtības vienā sistēmā. Esamības evolūcijas beigu posmā- nodzisīs zvaigznes Visumā un iestāsies klusums un tumsa, nebūs kodolsintēzes reakciju, inflācijas un to virknes izraisīto notikumu, un viss /visur pāries nesaprotamā nezināmā, neparastā dīvainā miera baisā ideālā sinhronā sistēmā, bez dinamikas, attīstībās perspektīvas. Nebūs vairs enerģijas gaismas un kustības uz priekšu. Esamības visām sistēmām tapušām un sastāvošām no enerģijas -jēga ir enerģijas likumu darbības esamības uzbūve-ja nav dinamikas nav jēgas- apokalipse. Enerģija ir informācija un/vai informācija ir enerģija- Esamības vienīgā sistēma, tas ir viens un tas pats.

Disharmonija var sašķelties pret līdzvērtīgu spēka triecienu no citas disharmonijas, vai no harmonijas speciālu veidotu virzītu konstantu informācijas lādiņu-ļaunais iznīcina pats sevi, vai ar citu ļaunumu saduroties, vai no harmonija izdalītu/atdalītu citu organizētu lādiņu- sistēmas vērtību cīņai ar ļaunumu, kur tas iznīcinot ļaunumu pazūd, un procesos var dominēt harmonizējoša informācijas loģisko vērtību vide.

Esamībā eksistē/eksistēja/eksistēs objektīvā (un/ja/ne) abstrakti kombinētā (un/vai) realitātes jēga. Abstrakto modelēto jēgu kontrolē Esamības bāzes jēga, dodot tai realizēties dažādas versijās-objektīvās jēgas radošās izpausmēs. Esamībā-Realitātē katrs informācijas formāts/veids neformējas realitātes evolūcijas pieprasījumam priekš procesu vadības un to jēgas definēšanai/pamatojumam-kāpēc/priekš kam/ko tas dot/priekš kam tas vajadzīgs.

Sistēmām sabrūkot enerģija neko nezaudē, bet zaudē sistēma kur tās esamība ir pamat jēgas sastāvdaļa. Sistēmas sabrūk/pazūd, bet ne informācijas liecības par to bijušu eksistenci, kur atmiņas dzīvo citā virtuālajā informācijas pasaulē un citos informācijas nesējos, iespējams nezināmos formātos un kodos. Esamībā enerģija nekad nekur nepazūd, bet tā no vienas sistēmas pārvērtībās aktuālajās likumsakarības pārtop/noformējas citās sistēmās-enerģijas/informācijas nezūdamības likums. Informācijas ir enerģijas izraisītas kodētas izmaiņas informācijas dažādos nesējos, kur kodētā informācija tiek un var tikai nolasīt ar enerģiju. Jebkuras izmaiņas enerģijā ir informācija kura tiek atstāta uz citiem tās nesējiem.

Sabrūkot sistēmai -enerģija saglabā ar tās nesošo informāciju citā kodu sistēmā-informācijas failus/bibliotēkas/arhīvus/kodus simbolos-enerģija ar informatīvo pieredzi, kur citās sistēmās jaunās transformācijās tiek izmantota selektīvi enerģija ar progresīvu potenciālu un veselo loģisko saprātu, dabiskā informācijas atlasei priekš informācijas evolūcijas-dabiska enerģijas/informācijas attīstība uz loģiski harmoniski sakārtotām sistēmām pēc notikušiem evolūcijas duāliem pretrunu procesiem.

Esamības primārais substances stāvokļa vērtības likums ir-pilnīga ideāla harmonija, kura kontrolē tālāku sistēmu attīstības vērtības-ideāla loģiska harmonija ir esamības primārā augstāka vērtība pret citām vērtībām kuru vairs 100% vairs sasniegt nevar, tikai tuvināties tai izveidojot no tapušām pozīciju potenciāliem-jēga bāzes harmonija, bet ar iespējamo izpildījumu esošai realitātei-transformētais izpildījums. Dinamikas procesu jēga —virzība uz loģiski sakārtotu sistēmu tuvu tās iespējamam kombināciju ideālam.

Esamības harmoniskās loģikas pieprasījums ir pēc sabalansētām harmoniski loģiskām sistēmām, sekojošiem likumam, ja kāda sistēma ir/ vai bija neloģiska vai/un disharmoniska, enerģija no esošās vai bijušās disharmoniskās sistēmas pozīciju potenciālu informācijas enerģijas neveido un to neiekļauj citā topošā / attīstītā harmoniskā sistēmā, bet kā nederīgu informācijas kombināciju neizmanto, vai to izmanto citās zemākas nozīmes sistēmas. Bāzes likums-tiek izmantots tas kas ir vērtīgs attīstības/evolūcijas esošam vai nākošām sistēmām, dabiskā resursu īpašību atlase-labais pie labumiem, bet sliktais pie nederīgajiem. Loģisko harmoniju var un vajag sasniegt ar pareizi izvēlētu loģisko ceļu, bet pārsvarā tas nenotiek, jo nepareiza ceļa izvēle, vai nepareizās ceļa zīmes (simboli) noved pie pretrunu loģiska galapunkta.